Monokarš Songtext
von SIA Radikal

Plastmasā kalts uz baiļu pjedestāla statīts
Mirdz standarta dzīves cēlais ideāls
Bez līmes līp pie viņa miglains skatiens
Un personība šķīst kā lietū māls

Viņš taču nespēj būt patiess
Bezrūpju laime ir māns
Neticu tādai, man zināms
Kā maldina tipveida plāns

Pasakains sprosts ar masu produkcijas durvīm
Caur hipnotisku kasti iebarots
Kā rūsas plosīts stienis ies caur krūtīm
Un seklas dzīves jūrā ieskalos

Tas taču neizdosies vienmēr
Cīņu par sevi laiks sākt
Kā lai es zinu kad pienāks
Tas laiks, kad man sevi iet glābt


Piesakos par atbalsi sev
Lai ko es teiktu, kliegšu atpakaļ
Klausīšos un dzirdēšu vēl
Vai esmu dzīvs vai mute tukšu maļ

Atsakos no maldiem kas zeļ
Kā mūris apkārt manai apziņai
Pieceļos un paveras ceļš
Pa kuru aiziet pēdas cerībai

Debesīs paceļu sevi
Esmu visaugstākais koks
Cik labi no augšas var redzēt
Kur izbeidzas apburtais loks

Piesakos par atbalsi sev
Lai ko es teiktu, kliegšu atpakaļ
Klausīšos un dzirdēšu vēl
Vai esmu dzīvs vai mute tukšu maļ
Atsakos no maldiem kas zeļ
Kā mūris apkārt manai apziņai
Pieceļos un paveras ceļš
Pa kuru aiziet pēdas cerībai

Grib man iemācīt kā sev grožus pīt
Nē, es netaisos pazust priekšrakstos