Zvani Songtext
von Raimonds Pauls

Kopš tā brīža tik dīvaini zvani
Skan ar dziesmu, ar klusumu
Un it kā biedē
Kā aicina mani un kā ūdeņi mozdamies.

Melna nakts glūn pie loga kā piķis,
Vēja velni sniegs, lēkājot nolauž zaru,
Un rāda kā striķi.
Arī velns varbūt pakārties prot,
Arī velns varbūt pakārties prot.


Bet es dzirdu tos zvanus, tos zvanus,
Dimd no zemes un debesīm,
Skan pa miesu un dvēseli manu
Kā skan sprēgonī iekurta guns.

Un es klausos tais dīvainos zvanos
Un nav bail pat no veļu nakts,
Jo es zinu, ka pamošanos vairs
Neviens to man nevarēs zagt.

Pat ja tu tagad lūgtu, lai dotu
Tavus zvanus tev atpakaļ,
Es nekad tos vairs neatdotu,
Ja tu vari, tad jaunus kar.

Man šie zvani skanēs līdz beigām,
Varbūt arī pēc beigām un dunēs mūžībā,
Svinīgā steigā tā kā mīlot dvēsele dun.