Dziesmiņa par skūpstīšanos Songtext
von Ingus Pētersons

Nē, nudien man atzīties ir kauns -
Visā ciemā otra tāda nav.
Nez kādēļ par mani meitenes nosmīn,
Lai gan runā – es esot puisis glīts.

Ciemā nav nevienas meitenes,
Kuru būtu noskūpstījis es.
Smejas tās - man trūkstot vīra drosmes,
Dejot māk, bet nemāk pavadīt.


Pajokojam - bet es nejokoju,
Nebēdz projām, bet es nejokoju,
Varbūt, ka mums, ka tādi puiši tīk.
Apvaino, ja steidzies skūpstīt,
Apvaino, ja nenoskūpstī,
Apvaino, ja prasa to, ko drīkst.

Ja jau tā - bij′ jālabojas man
Un jo drīz jau citāds spriedums skan.
Nu tās teic - es pārāk kļuvis drosmīgs,
Gribot viens vai visām doties līdz.

Pajokojam, bet es nejokoju,
Nebēdz projām, bet es nejokoju,
Varbūt, ka mums, ka tādi puiši tīk.
Apvaino, ja steidzies skūpstīt,
Apvaino, ja nenoskūpstī,
Apvaino, ja prasa to, ko drīkst.