Mazais ceļinieks Songtext
von Bumerangs

Ar dienas nastu mugurā,
Un garu ceļa spieķi roka,
Mazs ceļinieks, kā Sprīdītis no darbiem mājās gāja...

Tam ceļš no pļavas meža iet,
Kur gaismu ietērpj tumsas rotā...
Un debesis, kā vara bungas pērkons rībināja.

Sāk raudāt debesis,
Un bērns raud līdzi tām no sirds,
Un raudot aiz spīts iet tālāk.

Mežs putna balsi runāja,
Un mierināja mazo zēnu,
Ka burvis tam ar vēja rokām matus bužināja.


Un saule melnos mākoņus,
Ar savām staru bultām svaida,
Un tie bēg projām.
Un ceļinieks, kā zobenu,
Triec tumsas sejā ceļa spieķi,
Tā krīt pie kājām...

Un prieks uz zēna pleciem krīt,
Un dažas sīkas lietus lāses,
Un pērkons rimst,
Un tad kā klusa dziesma atskan sirdī...

Iet tālāk zēns kā karavīrs,
Pie jostas zobens tam no tēva.
Bet sirds- no mātes...